Es esmu Dieva bērns.

Pirmā diena ir pagājusi šeit, Šveicē.

Diena bija piedzīvojumu pilna. Šodien man bija iespēja spēlēties un iepazīties ar bērniem draudzē. Viņiem te ir kāds brīnišķīgs bērnu pasākums, kas notiek sestdienās ar nosaukumu “Bērnu paradīze”. Vecāki var atvest savus bērnus uz šo pasākumu un viņi tur var spēlēties, viņiem stāsta stāstus un ir arī kādas atrakcijas. Pēc tam mēs kopā braucām uz mežu un pavadījām laiku tur, klausoties stāstu par to, kā Dievs pārbaudīja Ābrāhama ticību, ēdām zupu un spēlējām spēles. Mežs atradās nedaudz augstāk kalnā, skats bija aizraujošs. Es vēroju kalpotājus, kas darbojās ar bērniem. Viņu mīlestība pret bērniem bija tik taustāma un sajūtama, mani tas ļoti uzrunāja. Viņi ar bērniem runāja, kā ar līdzvērtīgiem, kā ar pieaugušajiem.

Maza atkāpe...

Kad es lidoju lidmašīnā no Frankfurtes uz Šveici, es lūdzu Dievam, lai Viņš man atklāj vairāk to, ka Viņš ir mans mīlošais Tēvs. Bieži es Viņu esmu redzējusi tikai kā soģi, kas tiesā. Tā, es lūdzu, lai es Viņu vairāk ieraudzītu kā mīlošu Tēvu. Lidojot, es skatījos filmu Hillsong: let hope rise (iesaku), tur Hillsong soliste vienā brīdī teica: “Kas es tāda esmu, lai vadītu cilvēkus pielūgsmē?”. Es tajā brīdī arī domāju: “Kas es tāda esmu, lai kaut kur brauktu un kaut ko darītu?”.

Šodien, kad bijām gatavi braukt uz mežu, Daniels (mācītājs) man iedeva kartiņu ar rakstu vietu no Bībeles, vienkārši tāpat. Virsraksts uz šīs kartiņas bija: “Tu esi mans bērns un būsi man līdzīgs!”. Rakstu vieta: “Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.” /1.Jāņa 3:2/. Tik apbrīnojami! Lai gan nav pilnībā viss atklāts, man ir apstiprinājums, ka esmu Viņa bērns. Šodien es ieraudzīju, ka es esmu Dieva meita un to, ko Tēvs man uztic, to es vēlos darīt. Arī stāsts par Ābrahāmu, ko stāstīja šodien bērniem, bija par uzticību. Dievs pārbaudīja Ābrahāmu, prasot Viņam upurēt savu mīļoto dēlu (skatīt 1. Mozus 22. nodaļu). Tas, ko vienmēr esmu apbrīnojusi šajā notikumā ir Ābrahāma paļāvība, jo, lai gan tas šķiet pilnīgi nenormāli un briesmīgi, viņš ir gatavs iet un darīt to, ko Dievs saka. Tas, ko es nebiju ievērojusi un, ko Daniels šodien izcēla, ir Īzāka uzticība. Viņš uzticējās savam tēvam, kad redzēja, ka nav upurējamā jēra, viņš uzticējās arī tad, kad tika sasiets un likts uz altāra. Patiesībā, Īzāks bija jauns un spēcīgs, bet Ābrahāms bija jau gados. Es domāju, ka Īzāks varēja aizbēgt, bet viņš uzticējās. Arī es vēlos iegūt tādu paļāvību. Ziniet, kam ir tāda paļāvība? Bērniem.

 

Rīgas Sv.Pāvila draudze

Evanģeliski luteriska draudze, kura savu patvērumu Dievā un kopābūšanas priekā radusi Grīziņkalna pakājē, Deglava, Avotu un Lienes ielas krustcelēs - Rīgas Sv. Pāvila baznīcā. #TiekamiesPāvilā

Brāļi un māsas, Tiekamies Pāvilā!

  • Rīta dievkalpojumi svētdienās 10:00.
  • #StepUp dievkalpojumi svētdienās 18:00.

Saziņai

Sociālie tīkli

Mūsu jaunumi Tavā e-pastā