Neaizmirsti – Viņš rūpējās!

Trešā diena.

Naktī slikti gulēju, taču rīts bija mierīgs. Tas man atgādina dziesmu, kur tiek dziedāts, ka prieks, nāk no rīta. ? Šodien ar diviem mācītājiem  runājām par uzbrukumiem. Tad, kad tu esi misijā, uzbrukumi būs, lai apturētu to, kas notiek. Kā Daniels teica : “Tas nozīmē, ka tu esi bīstama.” Mana vājā vieta ir bailes. Es šajā dzīvē no daudz kā esmu baidījusies. Pārsvarā vienmēr esmu baidījusies izgāsties, tādēļ beigās neesmu daudz ko izdarījusi vai pateikusi.

Arī vakar, kad gāju gulēt, mani pārņēma bailes, tādēļ es slikti gulēju. Pa dienu mēs aizgājām pie kādas sievietes vārdā Bea. Tur viņi lūdza par mani un par to, lai manas bailes atkāptos. Pēc tam Daniels man izvilka no kastītes kartiņu ar rakstu vietu: “Tu man tuvojies dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!””/Raudu dziesmas 3:57/. Tieši! Šie Dieva apsolījumi ir vienreizēji. Vēlos vēl pieminēt, ka Bea un Jāzeps (Joseph) ir brīnišķīgs pāris, viņu sirdis ir tik pilnas ar mīlestību, ka pāri plūst.

Šodien es gāju lūgt kalnā. Tāpat kā Jēzus. Par tādu iespēju es esmu sajūsmā! Uzgāju, atradu skaistu placīti un apsēdos. No tās vietas varēja redzēt visu pilsētu. Es lūdzu par šo pilsētu un pēc tam atvēru Bībeli, lai lasītu 2. Mozus grāmatu. Izlasīju notikumu par to kā Dievs izveda Israēla tautu no Ēģiptes. Viņš nāca, darīja lielus brīnumus un izveda viņus no verdzības. Es ticu, ka tas pats var notikt ar šo vietu un ar šo draudzi. Dievs izvedīs šo draudzi no grūtībām. Viņš dzird mūsu saucienus un mūsu lūgšanas. Kad es biju augšā, pilsēta izskatījās kā skudru pūznis, taču apbrīnojami ir tas, ka Dievs uzlūko mūs katru. Arī šajā vietā.

Lasīju Marka evaņģēlijā notikumu, kur Jēzus mācekļi satraucās par to, ka viņi nav līdzi sev paņēmuši maizi un viņiem pietrūks ēdiena (skatīt 14 -21 pantu). Jēzus tajā brīdī viņiem atgādināja, ka Viņš ir pabarojis piecus tūkstošus ar piecām maizēm un četrus tūkstošus ar septiņām tā, ka vēl pāri palika vairāki grozi. Mācekļi bija tuvi Jēzum, viņi bija ar Viņu daudzkopā. Tie nebija cilvēki, kas to nebūtu jau pieredzējuši, taču viņi  nebija to sapratuši vai bija aizmirsuši. Jēzus rūpējās par viņiem tā, ka pāri paliek. Arī mēs mēdzam to aizmirst. Daudz mēs paļaujamies uz sevi. Arī, kad draudze nonāk finansiālās grūtībās, ir svarīgi, ka mēs šo atceramies. Nauda draudzē nav galvenais, draudze nav kultūras nams. Draudzē svarīgs ir cilvēks un draudze ir svarīga cilvēkam. Draudze ir vieta, kur cilvēki var dzirdēt labo vēsti un vairāk iepazīt Dievu. Un šīs lietas neprasa finanses. Dievs vienkārši ir bijis tik labs, ka ir uzceltas baznīcas, ka mēs mūsu draudzi esam varējuši papildināt ar kādām lietām un organizēt dažādus pasākumus, lai cilvēkus uzrunātu. Dievs ir bijis un ir tik labs, ka mums pāri paliek un mums ir arī šīs ekstras.

Man ir dots uzdevums lūgt par draudzi, rajonu un par cilvēkiem, kurus nepazīstu. Man ir doti tikai cilvēku vārdi. Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem. /Romiešiem 8:26-27/. Tas ir izaicinoši, bet labi, ka mums ir Svētais Gars!

 

Rīgas Sv.Pāvila draudze

Evanģeliski luteriska draudze, kura savu patvērumu Dievā un kopābūšanas priekā radusi Grīziņkalna pakājē, Deglava, Avotu un Lienes ielas krustcelēs - Rīgas Sv. Pāvila baznīcā. #TiekamiesPāvilā

Brāļi un māsas, Tiekamies Pāvilā!

  • Rīta dievkalpojumi svētdienās 10:00.
  • #StepUp dievkalpojumi svētdienās 18:00.

Saziņai

Sociālie tīkli

Mūsu jaunumi Tavā e-pastā