Tava „zvaigzne”, kurai šodien izgaismot ceļu pie Kristus

Kad Jēzus bija piedzimis Bētlemē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja: "Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt. [..] Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns. Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku. Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres." [Mt.2:1,2+9,10,11]

Zvaigznes diena (6.janvāris) kristīgajā kalendārā iezīmē laiku, kad Austrumu gudrie, sekojot zvaigznei, devās ceļā uz Bētlemi, lai lūkotu pēc jaunpiedzimušā jūdu ķēniņa Jēzus Kristus. Dievs bija debesjumā iededzis pavisam īpašu, neredzēta spožuma zvaigzni, kura vadīja viņus tālajā ceļā pie Dieva vienpiedzimušā Dēla. Zvaigzni, kura uz mūžu mūžiem simbolizētu Dieva atklāšanos cilvēka veidolā (Epifania - grieķu val.). Zvaigzni, kura Tev un man šodien kalpotu kā spoža ceļagaisma ceļā pie Pestītāja, Mūsu Kunga.

Vai mēs, Tu un es, arī šodien, gluži kā Austrumu gudrie, spējam pamanīt šo “zvaigzni” savā dzīves ceļā, kas mūs vestu pie Kristus? Vai spējam absolūtā paļāvībā uzticēties un doties ceļā, sekojot tai un nezaudējot fokusu savā cilvēciskajā spējā šaubīties par visu? Uz brīdi iedomājies sevi kā vienu no gudrajiem, kad tie ierodas Bētlemē un ierauga to, ka zvaigzne visspožāk mirdz virs kādas pavisam necilas mājas, kurā mīt pavisam nabadzīgi ļaudis. Tikai viņu ticība, kas balstīta Svētajos Rakstos neļauj ne mirkli šaubīties, ka tieši šajā namā pasaulē nācis un silītē dus Dieva Dēls. Tikai viņu uzticība un paļāvība ir tā, kas svin uzvaru pār iespējamām šaubām un aizved pie Pestītāja. Tieši tāpat ir mūsdienās, mūsu ticības dzīvē - tikai palāvība un uzticība mūs aizvedīs pie Jēzus. Nedaudz izaicinoši, vai ne?

Neslēpšu, visai bieži apcerīgo pārdomu brīžos aizdomājos par to, cik mūsdienu dzīves ritms un nerimstošā steiga piespiež cilvēkus dzīvot ar skatu horizontālā plaknē. Ja runājam līdzībās: pat pa ielu ejot, tikai retais pamana ko augstāk par ietvi, pretīmnācēja kājām vai pirmā stāva skatlogiem labākajā gadījumā. Nerunājot, piemēram, par senlaicīgo, puķu podiem rotāto balkoniņu trešajā stāvā vai greznajām jūgendstila skulptūrām nama piektajā stāvā. Arī debesis un zvaigznes mēs neredzam, ja lūkojamies tikai savu acu augstumā. Paceļot skatienu augstāk un kaut uz brīdi izlaužoties no rutinētās steigas, mūsu pasaules redzējums kardināli mainās. Mēs ieraugām citu pilsētu, citu pasauli un citas debesis. Arī zvaigznes, nu jau, mēs redzam… Miljoniem, miljardiem zvaigžņu debesīs. Tiesa, tās bieži vien ir tikai mānīgi un ātri dziestoši meteorīti. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tiem sekojot, netiksim ne soli tālāk par to punktu, kurā esam šobrīd. “Zvaigzne” dzisīs un savās šaubās tā arī mīņāsimies uz vietas, ja nebūsim pamanījušies tās “vadībā” izskriet nekurienes vidū. Paceļam savas acis, Tu un es, pretī debesīm un lūkojamies pēc tās īstās un vienīgās zvaigznes, kuru dedzis Dievs mūsu dzīves vadībai pretī pestīšanai, vienīgajam un patiesajam ceļam pie Kristus. Stiprinamies un augam savā ticībā, brāļi un māsas, lai stātos pretī šaubām un akli nesekotu viltus “zvaigznēm”, kurām mūs attālināt no Dieva Valstības un Viņa mīlestības darbiem mūsu dzīves ceļā. Lai Jēzus ir mūsu, Tava un mana, vienīgā un spožākā ceļa zvaigzne debesjumā, kurai sekot un pēc kuras tiekties!

123

Rīgas Sv.Pāvila draudze

Evanģeliski luteriska draudze, kura savu patvērumu Dievā un kopābūšanas priekā radusi Grīziņkalna pakājē, Deglava, Avotu un Lienes ielas krustcelēs - Rīgas Sv. Pāvila baznīcā. #TiekamiesPāvilā

Brāļi un māsas, Tiekamies Pāvilā!

  • Rīta dievkalpojumi svētdienās 10:00.
  • #StepUp dievkalpojumi svētdienās 18:00.

Saziņai

Sociālie tīkli

Mūsu jaunumi Tavā e-pastā